stāstītājs

From stāstīt (“to tell, to narrate”) +‎ -ājs.

stāstītājs m (1st declension, feminine form: stāstītāja)

1. (male) narrator (a man who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)

   izdots Gārta Steina romāns, kura galvenais varonis un stāstītājs ir suns ― a novel by Gārts Steins has come out in which the main hero and narrator is a dog

   vai tu pazīsti kādu, ko varētu nosaukt par patiesības stāstītāju? kā tu domā, kas viņu motivē stāstīt patiesību? ko tu varētu mācīties no viņa? ― do you know someone who could be called a truth teller (= teller of the truth)? what do you think motivates him to tell the truth? what could you learn from him?

• stāstnieks

• stāstījums
• stāstīt
• stāsts