stāstītāja

See stāstītājs.

stāstītāja m

1. genitive singular of stāstītājs

From stāstīt (“to tell, to narrate”) +‎ -āja, or stāstītājs (“teller, narrator”) +‎ -a (“fem.”).

stāstītāja f (4th declension, masculine form: stāstītājs)

1. (female) teller (a woman who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)

   pasaku stāstītāja ― (female) fairytale teller

   stāstītājas pieredeze atsedz tipiskas padomju laika darba un sadzīves grūtības ― the (female) narrator's experience reveals the typical hardships of work and life in Soviet times

• stāstniece

• stāstījums
• stāstīt
• stāsts