ērkšķis

• (dialectal forms) ērkšis, ēršķis

From the same stem as ērce (“tick or mite (arachnid)”) (q.v.), with an extra šķ. Cognates include Lithuanian erškė̃tis (“thorn”).[1]

• IPA^(key): [ɛ̄ːɾkʃt͡ʃis]
• IPA^(key): [êːrkʃt͡ʃis]

ērkšķis m (2nd declension)

1. thorn (sharp protective spine on a plant)

   ērkšķi dzeļ pirkstos ― the thorns are stinging (my, your, his...) fingers

   nav maizes bez garozas, nav rožu bez ērkšķiem ― no bread without crust, no rose without thorns

2. thorn bush (plant which has thorns)

   taisnā ceļā abi jājēji jau bija nokļuvuši līdz kalniem, kur sākās ērkšķu krūmi ― on a straight road both riders had already gotten to the mountains where the thorn bushes began

• ērkšķains, ērkšķainība
• ērkšķoga